PATIESĪBA: ASV slimnīcās veikti pētījumi liecina, ka apmēram 50% pacientu ar zināmu sirds artēriju aterosklerozi, ZBLH ir zem 2,5 mmol/l, kas ir diezgan zems līmenis. Kā to izskaidrot? Nereti pilnīgi pietiek ar vairāku riska faktoru kombināciju (piem., diabēts + vecums + paaugstināts asinsspiediens vai dzimums (vīrietis) + smēķēšana + vecums), lai slimība attīstītos arī ar samērā zemu holesterīna līmeni. Tas cieši sasaucas ar tēzi, ka visiem nav vienas normas.
PATIESĪBA: Patiesībā holesterīna normu vietā pareizāk ir runāt par “optimālo” vai “mērķa” līmeni, kas katram ir individuāls. Optimālais holesterīna līmenis savukārt ir atkarīgs no tā, kāds ir slimību risks. Vairumā laboratoriju kā ZBLH norma ir norādīti 3 mmol/l. Tāds un pat nedaudz augstāks līmenis ir pieņemams jaunam cilvēkam līdz 40 gadu vecumam, jo tad slimību risks ir mazs. Tiklīdz ir kāds no riska faktoriem (vecums vīriešiem >40 gadiem un sievietēm >50 gadiem, smēkēšana, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens >140/90 mmHg vai sirds slimības pirmās pakāpes radiniekiem agrīnā vecumā – vīriešiem līdz 55 gadiem un sievietēm līdz 65 gadiem), obligāti jādodās pie ārsta uz profilaktisku vizīti, lai noskaidrotu, vai ZBLH tomēr nav par augstu.
PATIESĪBA: Ļoti izplatīts mīts ir, ka cilvēkiem ar normālu vai pat kalsnu miesas uzbūvi, holesterīna līmenim ir jābūt normālam. Tā galīgi nav patiesība. Lai gan liekais svars un mazkustīgums paaugstina arī holesterīna līmeni, aptaukošanās vairāk pazemina labo ABLH un paaugstina triglicerīdus (TG), bet ne tik ļoti kopējo holesterīnu vai ZBLH. Zems ABLH un augsti TG norāda uz to, ka ZBLH ir kļuvis “negantāks” un bojā asinsvadus izteiktāk.
PATIESĪBA: Lai gan ēšanas un kustību paradumi ietekmē holesterīna līmeni, ģenētikai diemžēl ir ļoti liela ietekme uz mūsu vielmaiņu. Tāpat kā katram ir zināms kāds ilgdzīvotājs ar ne visai veselīgu dzīvesveidu, ārstiem ik pa laikam ir piemēri, kad jauns cilvēks iedzīvojas miokarda infarktā jau pirms 40 gadu vecuma, pat nebūdams izcili neveselīga dzīvesveida piekopējs. Te jārunā par ģenētiski pārmantotu slimību, ko sauc “ģimenes hiperholesterinēmija”. Tai raksturīgi ļoti augsti kopējā holesterīna līmeņi (pieaugušiem parasti virs 8 mmol/l un bērniem virs 6 mmol/l) vairākiem pirmās pakāpes ģimenes locekļiem. Vairāk par ģimenes hiperholesterinēmiju lasiet šeit (links uz apakšsadaļu par ĢH)
PATIESĪBA: Ar fiziskām aktivitātēm noteikti var attālināt slimību, bet noteiktā vecumā ar sportošanu un veselīgu dzīvesveidu vien var nepietikt, ja asinsspiediens vai holesterīns paliek nepieskatīti, īpaši, ja ģimenē ir agrīnas sirds slimības, par smēķēšanu nemaz nerunājot. Pat ja ar tiem viss ir šķietamā kārtībā, vecums ir nenovēršams riska faktors.
PATIESĪBA: Salīdzinot ar ieguvumiem no statīnu lietošanas – miljoniem glābtas dzīvības – šo medikamentu lietošanas riski ir niecīgi. Pasaulē ir ļoti maz zināmi gadījumi, kad statīnu lietošanas izraisītas blakusparādības izraisījušas cilvēka nāvi. Vairāk par statīniem, lūdzu, skatiet šeit.
PATIESĪBA: Aspirīns aizkavē (lai gan ne pilnībā novērš) trombu veidošanos. Tādēļ to iesaka regulāri lietot, ja pacientam ir zināma ateroskleroze. Tomēr, salīdzinot aspirīnu un statīnus, no slimību profilakses viedokļa daudz svarīgāk ir lietot tieši statīnus – jo statīni stabilizē plātnītes asinsvados un tās retāk plīst, līdz ar to retāk veidojas situācijas, kad vispār var veidoties trombs.
PATIESĪBA: Šobrīd ir pieejams plašs uztura bagātinātāju klāsts, solot samazināt holesterīna līmeni, novērst infarktu un insultu. Jāatceras, ka uztura bagātinātāji nav zāles, tāpēc tie nav paredzēti slimību ārstēšanai vai profilaksei. Tie arī nav “brīnumlīdzekļi” un nevar aizvietot veselīgu, sabalansētu uzturu un fiziskās aktivitātes. Turklāt to iedarbība nav klīniski pierādīta, un tie satur aktīvās vielas, kas uz katra cilvēka organismu iedabojas dažādi. Par augsta holesterīna ārstēšanu jākonsultējas ar ārstu, kas ieteiks vispiemērotāko un atbilstošāko ārstēšanu, izvērtējot pacienta riskus un ieguvumus.
PATIESĪBA: Nereti dažādās interneta vietnēs un citviet nākas saskarties ar viedokli, ka pārāk zems holesterīna līmenis var radīt problēmas ar žultsskābju, D vitamīna un hormonu sintēzi, jo tai tiešām ir nepieciešama holesterīna molekula. Patiesībā ir pierādīts, ka šūnas necieš no holesterīna bada pat tad, ja ZBLH ir tikai 0,3 mmol/l. Ir zināma reta slimība, kas saucās hipobetalipoproteīnēmija, kuras gadījumā ģimenē pārmantojas ļoti zems holesterīna līmenis – šiem pacientiem ZBLH parasti ir ap 0,4 mmol/l. Un vienīgā pārliecinošā šo ģimeņu iezīme ir tā, ka…viņiem raksturīgāks ilgāks mūžs!!