Apakškategoriju saraksts

Veselīgas dzīvesveida nozīme

Holesterīna „kaitīgums” un iespēja saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām ir ļoti atkarīga no citiem riska faktoriem. Vīriešiem, smēķētājiem un cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu vai ar agrīniem miokarda infarkta vai pēkšņas nāves gadījumiem tuvāko radinieku lokā holesterīns sāk izgulsnēties sirds artērijās pat pie nedaudz paaugstināta vai „normāla” holesterīna līmeņa! Savukārt cilvēkiem ar lieko svaru (īpaši, ja tauki uzkrājas vēderā) parasti ir zems ABLH (“labā holesterīna” līmenis) un augsti triglicerīdi, kamēr kopējais holesterīna līmenis var nebūt augsts. Šī kombinācija ir ļoti nelabvēlīga, tādēļ cilvēkiem ar lieko svaru ir īpaši svarīgi noteikt visus četrus rādītājus.

Ja sirds-asinsvadu slimība jau ir attīstījusies, holesterīna līmeņa samazināšanai jāpievērš ļoti nopietna uzmanība. Pirmkārt, jāmaina uztura paradumi, jāmazina liekais svars un jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm (tās saskaņojot ar savu ārstu), jāatmet kaitīgie ieradumi. Mainot savus riska faktorus, kustoties, uzturot optimālu ķermeņa svaru, pareizi ēdot, iespējams samazināt “sliktā” (ZBLH) holesterīna līmeni asinīs un paaugstināt ABLH. Otrkārt, bet ne mazāk svarīgi, obligāti ir jālieto ārsta nozīmētie medikamenti, kas pazemina holesterīna līmeni. Tikai visas šīs lietas kopā var samazināt pacienta risku!

Ar dzīvesveidu saistītie sirds slimību riska faktori

• Smēķēšana
• Liekais svars
• Mazkustība
• Neveselīgs uzturs
• Stress

Regulāra fiziska slodze

Mazkustīgums rada liekā svara pieaugumu, kas savukārt nelabvēlīgi pasliktina taukvielu un glikozes vielmaiņu. Mazkustīgiem cilvēkiem raksturīgāka ir tieši “labā” holesterīna (ABLH) pazemināšanās un cukura diabēta attīstīšanās.

Regulāras fiziskas slodzes ne tikai pazemina asinsspiedienu vai uzlabo vielmaiņu un pašsajūtu, bet arī palīdz asinsvadiem aizsargāties no holesterīna izgulsnēšanās. Tādēļ cilvēkiem, kas regulāri kustās un sporto, sirds slimību risks ir ievērojami zemāks.

Kardiologi iesaka regulāras fiziskas aktivitātes (vēlams sadalot 3-5 reizēs):

• mērenas slodzes vismaz 2,5 stundas nedēļā vai
• intensīvas slodzes vismaz 1,5 stundas nedēļā.

Ja Jums ir jau diagnosticēta sirds-asinsvadu slimība, tad fizisko aktivitāšu plāns jāsaskaņo ar savu ārstu. Ja nav nekādu veselības ierobežojumu, tad būtu ieteicams slodzes laikā sekot savam pulsam.

Optimālais pulss slodzes laikā ir 60-80% no maksimālā pulsa. Maksimālo pulsu var aprēķināt pēc formulas: 220-vecums (pastāv arī citas ieteicamā pulsa aprēķināšanas metodes).

Ieteicamās fiziskās aktivitātes:

• aktīvi kardiotreniņi – nūjošana, riteņbraukšana, peldēšana, skriešana, distanču slēpošana u.c.
• aktīvas pastaigas vai lēns skrējiens ik dienu aptuveni 30 minūtes

Ja kādu veselības problēmu dēļ ir grūti ieplānot aktīvas slodzes, tad atcerieties – pat viena stunda pastaigas dienā dos labumu Jūsu veselībai!

Atmetiet kaitīgos ieradumus!

Smēķēšana

Viskaitīgākais no ieradumiem! Bīstama ir ne tikai smēķēšana, bet arī pat dūmu ieelpošana jeb “pasīvā smēķēšana” – uzturēšanās piesmēķētā telpā. Turklāt bīstama ir pat viena cigarete dienā!

Atcerieties – nekad nav par vēlu atmest! Smēķēšanas atmešana pēc miokarda infarkta var uz pusi samazināt tā atkārtošanās risku. Atmetot smēķēšanu, arī insulta risks ievērojami samazinās divu gadu laikā un pēc pieciem gadiem izlīdzinās ar nesmēķētāja riska līmeni. Ja nav iespējams pilnībā tikt galā ar šo nelāgo paradumu, tad vismaz noteikti jāsamazina cigarešu skaits dienā. Ļoti kaitīgi ir arī citi smēķēšanas veidi, kā, piemēram, ūdens pīpe.

Konsultējieties ar savu ārstu par medicīnas iespējām palīdzēt atmest smēķēšanu!

Alkohols

Pārmērīga alkohola lietošana nelabvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu veselību. Kardiologi neiesaka, bet atļauj 1 (sievietēm) līdz 2 (vīriešiem) devas alkohola dienā. Viena vienība nozīmē apmēram 100 ml vīna, 300 ml alus vai 40 ml stiprā dzēriena.

Lai gan daudzi mēdz atsaukties uz vīnu kā Vidusjūras diētas sastāvdaļu, jāatcerās, ka vīns Vidusjūras valsīs tiek baudīts kopā ar maltīti un nelielās devās.

Stress

Izvairīties no stresa nav viegli, bet svarīgi ir atpazīt stresa ietekmi uz mūsu dzīves paradumiem, kas ir savstarpēji saistīti. Stress var veicināt neveselīgu ēšanu, smēķēšanu, pārmērīgu alkohola patēriņu, mazkustīgumu. Savukārt stresa nelabvēlīgo ietekmi var mazināt ar regulārām fiziskām aktivitātēm, veselīgu uzturu, atpūtas režīmu un izgulēšanos.