Apakškategoriju saraksts

Holesterīnu pazeminošās zāles ir jālieto visos gadījumos, kad:

• ārsts ir jau konstatējis aterosklerozi (holesterīna izgulsnēšanos artērijās) vai
• ārsts ir konstatējis, ka šīs slimības risks ir ļoti liels.

Abos gadījumos ir ļoti svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu (nekad nav par vēlu to uzsākt darīt!), tomēr jāņem vērā, ka daudzos gadījumos ar to vien nav garantēta izvairīšanās no sirds un asinsvadu slimībām.

Augsta holesterīna ārstēšanai izmanto tā saucamos statīnu grupas medikamentus. Statīni spēj pasargāt cilvēkus no infarktiem, insultiem, no nepieciešamības pēc sirds artēriju operācijām vai stentu implantācijām (artēriju paplašināšanas nolūkā). To iegāde ir daļēji valsts kompensēta.

Zinātniskais pamatojums

Modernās medicīnas pamatprincips ir “uz pierādījumiem balstīta medicīna”. Sirds un asinsvadu slimību profilakses jomā nav nevienas tik labi pamatotas zāļu grupas kā statīni. Statīni pazemina holesterīna līmeni asinīs, jo aizkavē holesterīna veidošanos organismā. Salīdzinot ar žultsskābju sekvestrantiem un fibrātiem, kas agrāk tika lietoti holesterīna pazemināšanai, statīni gan daudz labāk pazemina holesterīna līmeni, gan ir ievērojami labāk panesami. Statīni holesterīna mazināšanai ir iekļauti visās pasaules vadošo ārstu-ekspertu izstrādātajās vadlīnījās kā pirmās izvēles medikamenti. Zinātnisko pierādījumu klāsts par to efektivitāti un drošumu ir iespaidīgs. Ja statīni tiek lietoti pareizās (nevis mazās) devās, vairumam pacientu tie spēj apturēt holesterīna izgulsnēšanos artērijās. Dažos gadījumos, lietojot statīnus, artērijas sāk pakāpeniski attīrīties no holesterīna.

Aterosklerozi vairumā gadījumu izdodas apturēt ar nosacījumu, ja pacients lieto pareizās statīnu devas un sasniedz vajadzīgo ZBLH, proti vismaz  <1,8 mmol/l.

Turklāt statīni ne tikai mazina holesterīna līmeni, bet arī stabilizē aterosklerotiskās pangas, mazina iekaisumu asinsvadu sieniņās, aizkavē jaunu pangu veidošanos, samazina trombu veidošanos u.c.

Statīnu grupas medikamenti

Visbiežāk ārstēšanā piemēro šos statīnu grupas medikamentus:

• atorvastatīnu
• rosuvastatīnu
• simvastatīnu
• lovastatīnu
• pravastatīnu
• pitavastatīnu

Svarīgi! Statīni jālieto ilgstoši un atbilstoši ārsta norādījumiem, bieži vien -visa mūža garumā! 

Statīnu blakus efekti

Masu medijos šobrīd plaši tiek izklāstīti dažādi statīnu blakusefekti un apšaubīta to pozitīvā iedarība. Medikamentiem, tai skaitā statīniem, mēdz būt blakusefekti, tomēr tie reti izraisa bīstamus veselības sarežģījumus, kuru dēļ vajadzētu atteickties no statīnu lietošanas. Šie jautājumi noteikti vispirms ir jāizrunā un jārod atbilstošākais risinājums sadarbībā ar ārstu.

Ar ko ir saistītas biežākās blaknes?

Aknu rādītāji

Ir zināms, ka, lietojot statīnu, var paaugstināties aknu rādītāji (AlAT, AsAT), tādēļ ārsti tos monitorē, lai gan nav pierādīts, ka to paaugstināšanās rada draudus veselībai. Tāpat nav konstatēts, ka statīni radītu kādas būtiskas izmaiņas aknu struktūrā vai funkcijās. Ir pieļaujama šo “aknu rādītāju” paaugstināšanās līdz 3x virs augšējās normas robežas, kas atbilstu apmēram 120-150 U/l.

Taukainās hepatozes (jeb vienkārši sakot – trekna akna) gadījumā rādītāji – AlAT, AsAT un GGT – bieži ir paaugstināti, šī iemesla dēļ ārsts baidās ieteikt un/vai pacients baidās uzsākt lietot statīnus. Bet patiesībā taukainā hepatoze parasti norāda uz augstāku sirds un asinsvadu slimību risku, un tādēļ šiem pacientiem statīni ir pat vēl svarīgāki nekā daudziem citiem.

Muskuļi

Retos gadījumos pacientiem var parādīties muskuļu sāpes, tās var būt traucējošas, bet gandrīz nekad nav bīstamas, un tās pāriet statīna lietošanu pārtraucot.

Uzsākot statīnu terapiju, visi pacienti tiek lūgti informēt ārstu, ja parādās muskuļu sāpes (līdzīgas tām, ko jūt pēc smagām fiziskām slodzēm, bet ne tik izteiktas). Bīstamākā blakne – rabdomiolīze jeb muskuļu sabrukums – ir ārkārtīgi reta (viens gadījums no 100 000 gadā).

Tikai apmēram 5% pacientu muskuļu sāpes var prasīt devas samazināšanu, medikamenta nomaiņu vai – pavisam retos gadījumos – statīnu lietošanas pilnīgu atcelšanu. Nereti to pavada arī no muskuļu audiem nākoša enzīma līmeņa paaugstināšanās asinīs, ko sauc par kreatīnfosfokināzi (KFK) vai kreatīnkināzi (CK). Šo vielu ārsti regulāri pārbauda visiem pacientiem, kas saņem statīnus. Par nozīmīgu KFK paaugstināšanos uzskata tikai tādus līmeņus, kas vairāk nekā 4 reizes pārsniedz augšējo normas robežu, tomēr arī tad ne vienmēr jāpārtrauc terapija. Ārsts tad ņem vērā arī to, vai pacientam ir muskuļu simptomi un cik ļoti nepieciešama ir statīnu lietošana. Ar parastām statīnu devām retos gadījumos (vienā no desmit tūkstošiem gadā) atgadās KFK pieaugums vairāk nekā 10 reizes virs normas, kas gan prasa tūlītēju medikamenta pārtraukšanu. Diezgan bieži pacientiem atrodami arī citi faktori, kas veicinājuši muskuļu sāpju simptomus, piemēram, pazemināta vairogdziedzera funkcija vai D vitamīna deficīts.

Biežākie pacientu jautājumi par statīnu terapiju

Vai var būt, ka sāpes muskuļos, piemēram, kāju ikros, parādās tikai pēc vairāku gadu statīnu lietošanas?

Atbilde: Parasti sāpes muskuļos parādās jau 2-4 nedēļas pēc statīnu lietošanas uzsākšanas, tādēļ sāpju parādīšanās pēc vairākiem gadiem drīzāk liek domāt par kādu citu iemeslu. Ja muskuļu sāpes izzūd 1 mēneša laikā kopš statīnu atcelšanas (ko drīkst darīt tikai saskaņojot ar ārstu) un parādās no jauna 2 nedēļu laikā, kopš statīnu lietošanas atsākšanas, tad tas varētu būt tipisks statīnu izraisīto muskuļu sāpju gadījums. Ja sāpes traucē dzīvot, var mēģināt lietot citus statīnus vai sākt lietot mazākas statīnu devas kombinācijā ar citiem medikamentiem. Nav viennozīmīgu pierādījumu, ka muskuļu sāpes (īpaši, ja analīzes ir normas robežās) būtu saistītas ar paliekošu izmaiņu veidošanos.

Vai ir kādi pētījumi par statīnu iedarbību uz organismu 10, 15, 20 gadu garumā? Vai blakusefekti gadu garumā nevar atstāt nopietnākas sekas nekā potenciālais augsta holesterīna apdraudējums?

Atbilde: Kā liecina metaanalīzes (lielākie visu pieejamo pētījumu datu apkopojumi), statīnu lietošana pacientiem ar aterosklerozi vai augstu tās risku ilgtermiņā ievērojami uzlabo izredzes dzīvot ilgāk un veselīgāk. Vienīgais apdraudējums, ar kuru nākas rēķināties, ir tāds, ka var pasliktināties glikozes vielmaiņa, proti, var pieaugt cukura diabēta risks (ar tabletēm ārstējamā formā). Nav nekādu pierādījumu, ka varētu būtiski pieaugt onkoloģisko vai citu nopietnu slimību risks.

Kā statīni mijiedarbojas ar citiem sirds un asinsvadu slimību medikamentiem?

Atbilde: Vairums statīnu ir samērā neitrāli attiecībā uz mijiedarbību ar citām zālēm. Ja pacients lieto, piemēram, asinsšķidrinātāju varfarīnu, tad līdzīgi kā ar visiem citiem mediakmentiem, uzsākot statīnu lietošanu, pēc 1 nedēļas ir jāpārliecinās, ka kontroles rādītājs INR nav mainījies. Tāpat kā ar daudzām citām zālēm, lietojot statīnus, ieteicams izvairīties no greipfrūtu lietošanas, jo tajā esošās vielas var paaugstināt zāļu līmeni asinīs. No citām zālēm jāuzmanās gadījumos, kad tiek lietoti pretsēnīšu medikamenti (konazoli), daži HIV ārstēšanas medikamenti, fenobarbitāls (miega līdzeklis), dažas antibiotikas (makrolīdi: eritromicīns, azitromicīns, klaritromicīns) u.c. Tomēr kardioloģijā izmantotajām zālēm nozīmīgas mijiedarbības nav raksturīgas. Jebkurā gadījumā par medikamentu lietošanu jākonsultējas ar savu ārstu.