Lp(a) – kas tas ir un kāpēc tas ir svarīgs?

Sievietes sirds VISS(ums) (12)

Lp(a), kas zināms arī kā lipoproteīns (a), ir maz pazīstams, taču nozīmīgs sirds un asinsvadu slimību riska faktors. Tāpēc biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar kardiologiem uzsākusi darbu pie izglītojošu un informatīvu materiālu izstrādes par šo riska faktoru, kas drīzumā tiks publicēti www.parholesterinu.lv.

Svarīgi fakti par Lp(a):

  • Lipoproteīni ir daļiņas, kas veidotas no olbaltumvielām, kurām pievienotas lipīdu (tauku) molekulas. To uzdevums ir transportēt holesterīnu un citus lipīdus caur asinsriti pa visu ķermeni. Ir zināmi dažāda veida lipoproteīni, tostarp:
  • augsta blīvuma lipoproteīns, saīsināti ABL, saukts par “labo” holesterīnu’’;
  • zema blīvuma lipoproteīns, saīsināti ZBL, saukts par “slikto” holesterīnu;
  • remnantu lipoproteīns jeb “atlikumu” holesterīns;
  • lipoproteīns(a), saīsināti Lp(a), saukts arī par “ģenētisko” lipoproteīnu.
  • Paaugstināts Lp(a) līmenis veicina aterosklerozes attīstību asinsvados, un līdz ar to arī palielina sirds un asinsvadu slimību, tostarp, infarkta un insulta, risku. To manto no vecākiem, un tā līmenis asinīs parasti ir nemainīgs visas dzīves garumā.
  • Lp(a) daļiņas struktūra ir līdzīga ZBL (zema blīvuma lipoproteīnam). Tas atšķiras no ZBL, jo satur papildu olbaltumvielu, ko sauc par “apolipoproteīnu (a)”. Lp(a) tiek izstrādāts aknās, un tas cirkulē asinīs tāpat kā citi lipoproteīni.
  • Lp(a) līmeni asinīs var noteikt, veicot asins analīzes. Nosūtījumu uz analīzēm var lūgt savam ģimenes ārstam, taču patreiz Latvijā šī analīze pacientiem nav valsts apmaksāta.
  • Par paaugstinātu Lp(a) līmeni tiek uzskatīts tāds, kas pārsniedz 50 mg/dL (500 mg/L) vai 120 nmol/L. Atkarībā no laboratorijas, var tikt izmantota viena vai otra sistēma Lp(a) analīzes un rezultāta izteikšanai – mg/dL vai nmol/L.
  • Pašlaik nav specifisku zāļu Lp(a) līmeņa pazemināšanai (šobrīd norit darbs pie medikamentu izstrādes). Tomēr jāatcerās, ka veselīgs dzīvesveids var palīdzēt samazināt kopējo sirds un asinsvadu slimību risku cilvēkiem ar augstu Lp(a) līmeni, taču tas praktiski neietekmē pašu Lp(a) līmeni.

Kāpēc ir jāzin savs Lp(a) līmenis?

Lielākajai daļai cilvēku ar paaugstinātu Lp(a) līmeni nav pamanāmu simptomu. Jūs nezināsiet, ka jums ir paaugstināts Lp(a) līmenis, ja vien netiks veiktas asins analīzes. Pašlaik vispārējā praksē Lp(a) līmeņa pārbaude nav rutīnas procedūra, un standarta holesterīna analīzēs Lp(a) nav iekļauts, tādēļ tas var palikt ilgstoši neatklāts.

Tomēr saskaņā ar  starptautisko zinātnisko vadlīniju ieteikumiem, Lp(a) analīzes būtu jāveic vismaz vienu reizi dzīvē, bet, jo īpaši svarīgi to ir veikt, ja:

  • ir bijis infarkts vai insults;
  • ģimenes loceklim(-ļiem) vai asinsradiniekiem ir bijis agrīns infarkts vai insults (vīriešiem, kas jaunāki par 55 gadiem, sievietēm, kas jaunākas par 65 gadiem);
  • ģimenes anamnēzē ir paaugstināts Lp(a) līmenis – asinsradiniekam ir diagnosticēts paaugstināts Lp(a);
  • ir diagnosticēta ģimenes hiperholesterinēmija (ĢH) – tas nozīmē iedzimtu augstu holesterīna līmeni;
  • ir aortas vārstuļu stenoze;
  • ir bijuši atkārtoti infarkti, neraugoties uz lipīdu līmeni pazeminošu medikamentu lietošanu (piemēram, statīniem).

Vairāk par Lp(a): https://fheurope.org/lp-a/