Apakškategoriju saraksts

Šajā nodaļā varat uzzināt, kas vispār ir holesterīns, kāpēc tas rada sirds un asinsvadu slimību riskus, ar ko atšķiras “labais” un “sliktais” holesterīns.

Kas īsti ir holesterīns un kāpēc tas cilvēka organismā nepieciešams?

Holesterīns ir taukviela, kas sastopama dzīvnieku izcelsmes produktos. Ar uzturu mēs to uzņemam samērā maz – reti vairāk par vienu gramu dienā. Bet organismā holesterīns tiek sintezēts lielākoties aknās.

Nepieciešamība organismā pēc holesterīna ir salīdzinoši neliela. Tā ir neatņemama šūnu membrānu sastāvdaļa, no tā veidojas žultsskābe, daži hormoni, D vitamīns.

Kad ārsts izvērtē taukvielu vielmaiņu, tiek analizēts šādu četru rādītāju līmenis asinīs (lipīdu frakcijas):

• Holesterīns (reizēm tiek saukts arī par „Kopējo holesterīnu“)
• Triglicerīdi
• ABLH (augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns)
• ZBLH (zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns)

Fakti par holesterīnu 

• Asinīs cirkulē divas galvenās taukvielas: holesterīns un triglicerīdi.
• Kopumā taukvielas tiek dēvētas arī par lipīdiem (šo jēdzienu bieži lieto ārsti, sakot „noteiksim lipīdus“, „noteiksim lipīdu frakcijas“).
• Ar uzturu pārsvarā tiek uzņemti triglicerīdi, kas būtībā ir tauki parastajā izpratnē (piemēram, sviests, cūku tauki, kā arī augu un zivju eļļas)
• Holesterīns ar uzturu tiek uzņemt relatīvi, taču lielākā daļa no mūsu organismā esošā holesterīna sintezējas aknās. Tādēļ, pat ja holesterīns no uztura tiek izslēgts  pilnībā, tas joprojām var būt paaugstināts.
• Tā kā organisma vajadzības pēc holesterīna ir ļoti nelielas, var apgalvot, ka rietumu dzīvesveidu dzīvojošiem cilvēkiem holesterīna līmenis vairākas reizes pārsniedz fizioloģiski nepieciešamo. Patiesībā nevienam no dzīvniekiem tas nav tik augsts kā cilvēkam.
• Tā kā holesterīns un triglicerīdi ir taukvielas, lai tos pa asinīm varētu nogādāt no vieniem audiem uz citiem, tie ir „iepakoti“ speciālās daļinās – lipoproteīnos.

“Labais” un “sliktais” holesterīns

Holesterīns asinīs cirkulē speciālu lodveida daļiņu – lipoproteīnu – sastāvā. Tā kā holesterīns ir taukviela un asinīs nešķīst, to nepieciešams transportēt ar šādu daļiņu palīdzību. Mūsu organismā ir vairāki lipoproteīni – ļoti zema, zema, vidēja un augsta blīvuma, kā arī hilomikroni, kas transportē taukus no zarnām uz pārējo organismu.

Ļoti zema līmeņa lipoproteīnus  sintezē aknas, un tie transportē taukus no aknām uz pārējo organismu. Notiek to transformācija vidēja blīvuma un pēc tam zema blīvuma daļinās, kurās esošais holesterīns arī ir viskaitīgākais. Citu riska faktoru iespaidā tas sāk izgulsnēties sirds un citās artērijās, veidojot to sašaurinājumus, kas savukārt var novest pie trombu veidošāmās .

Savukārt augsta blīvuma lipoproteīni, kas transportē holesterīnu no visiem audiem uz aknām, spēj to transportēt arī prom no asinsvadiem, mazliet pat attīrot tos.

Līdz ar to ne jau pats holesterīns ir labs vai slikts, bet ir labās un sliktās daļiņas. Spriežot par to, cik daudz holesterīna ir vienās vai otrās daļiņās, mēs varam spriest par to, kuras no tām ir pārsvarā.

“Labais” jeb ABL holesterīns

ABL daļiņas transportē holesterīnu uz aknām no citiem orgāniem, tanī skaitā arī no asinsvadiem, tos attīrot.

• Tādēļ bieži vien ABL daļiņās esošais holesterīns tiek saukts par „labo“ holesterīnu.
• Ir pierādīts, ka cilvēkiem ar zemāku ABLH (vīriešiem <1,0 mmol/l un sievietēm <1,2 mmol/l), ir augstāks sirds slimību risks.
• Tomēr pašlaik ārstu rīcībā nav efektīvu zāļu, kas spētu paaugstināt labo holesterīnu vienlaicīgi arī pazeminot sirds slimību risku.
• Tādēļ, ja ABLH ir zems, jācenšas to paaugstināt ar dabīgiem veselīga dzīvesveida pasākumiem: regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs (īpaši samazinot saldumus un citus „ātros“ ogļhidrātus), liekā svara samazināšana. Vairāk lasīt šeit (links uz Veselīgs dzīvesveids)

“Sliktais” jeb ZBL holesterīns

ZBL daļiņas sastāv gandrīz tikai no holesterīna un satur līdz pat 70% no visa asinīs esošā holesterīna. Šīs daļiņas transportē holesterīnu no aknām uz visiem citiem audiem.

• Ja šo daļiņu ir par daudz un/vai ja cilvēkam ir arī citi riska faktori (smēķēšana, vecums, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, agrīni infarkti ģimenē, liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids), ZBL sāk izgulsnēties sirds, smadzeņu un citās artērijās – attīstās slimība, ko sauc par aterosklerozi (artēriju iekaisums ar holesterīna uzkrāšanos). Tādēļ tajās esošais holesterīns jeb ZBLH ir tas „sliktais“.
• Ateroskleroze – atkarībā no tā, kurās artērijās tā veidojas – var izpausties kā miokarda infarkts (sirds muskuļa pēkšņa atmiršana ar sāpju lēkmi krūtīs), stenokardija (sāpes krūtīs pie slodzēm), insults (paralīze) un mijklibošana (sāpes kājās staigājot).

Patiesībā „labais“ un „sliktais“ holesterīns ķīmiski ne ar ko neatšķirās viens no otra. Atšķirība ir tikai apstāklī, kurās lipoproteīnu daļiņās tas atrodas.

Lai novērstu sirds un asinsvadu slimību risku, vissvarīgākais ir samazināt tieši „slikto“ – ZBLH.

Lai cik paradoksāli tas neliktos, nevar runāt par sliktā holesterīna universālu normu, kas būtu attiecināma uz visiem cilvēkiem. Kas vienam būs drošs līmenis, citam būs krietni par augstu.

Kādēļ tā? Jo holesterīna kaitīgumu ietekmē ne tikai tā līmenis, bet rinda citu faktoru un slimību: vecums, smēķēšana, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, ģenētiska nosliece, pasliktināta nieru funkcija, dzimums (vīriešiem holesterīns ir kaitīgāks).

Vēlamais ZBLH līmenis tādēļ ir atkarīgs no sirds slimību riska pakāpes, un pie laboratorijas atbildes ZBLH normai atradīsiet šādu skaidrojumu:

• Ļoti augsts risks: <1,8 mmol/l
• Augsts risks: <2,5 mmol/l
• Mērens vai zems risks <3 mmol/l

• Ko nozīmē šie riski? To skaidrojumu atradīsiet tabulā (sk. tabulu).
• Visaugstākais risks ir tiem, kam jau konstatēta holesterīna izgulsnēšanās artērijās (ateroskleroze).
  • Šādos gadījumos obligāti ir nepieciešams sasniegt pēc iespējas zemāku ZBLH līmeni – kā minimums vismaz <1,8 mmol/l, jo tikai pie tādiem līmeņiem ir iespējams šīs slimības progresēšanu apturēt (kas nozīmē – novērst infarktus un insultus).
  • Tik zems ZBLH līmenis parasti ir jaundzimušajiem (tātad cilvēka organismam nekas neparasts), bet pieaugušajiem tādu nav iespējams panākt bez medikamentiem (ar ļoti retiem izņēmumiem).
  • Ja reiz aterosklerozes proces ir sācies, to apturēt bez medikamentiem  praktiski nav iespējams.