Apakškategoriju saraksts

Global Heart Hub sadarbībā ar ParSirdi.lv uzsākusi izglītojošu programmu “Invisible Nation”, kuras mērķis ir savlaicīgi atklāt aterosklerotisku sirds un asinsvadu slimību (AS SAS) — klusu, hronisku slimību, kas skar 300 miljonus cilvēku visā pasaulē.

“Invisible Nation” mērķis ir vērst gan sabiedrības, gan lēmumu pieņēmēju uzmanību, lai mazinātu mirstību no AS SAS. Šī programma palīdzēs novērst 15 miljonus AS SAS nāves gadījumus gadā un milzīgās finansiālās izmaksas, kas saistītas ar slimības izraisītajām sekām.

Lai gan lielākā daļa ar AS SAS izraisītie nāves gadījumu ir novēršami, lielākā daļa valstu ne tuvu nav sasniegušas Pasaules Veselības organizācijas (PVO) mērķi līdz 2025. gadam samazināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām par 25%. “Invisible Nation” plāno rosināt diskusiju, iedvesmot uz rīcību un aktivizēt sistēmiskas pārmaiņas, lai vērstu uzmanību nediagnosticētai un nekontrolētai AS SAS izplatībai.

“Daudzi ir pārsteigti uzzinot, ka miljoniem  cilvēku mirst no AS SAS ik gadu, bet vēl lielāks pārsteigums ir, uzzinot, ka mirstībā no AS SAS par 60% pārsniedz mirstību no vēža,” atzīst Neil Johnson, Global Heart Hub izpilddirektors. “Šis ir šokējoši, ņemot vērā, ka 80% no visiem sirds slimību notikumiem būtu iespējams novērst. Mūsu kopīgais uzdevums ir izgaismot patiesību par AS SAS un parādīt iespējas, kā samazināt riskus, lai uzlabotu veselību.

Kas ir AS SAS?

Neskatoties uz tās nenoliedzamo ietekmi, aterosklerotiska sirds un asinsvadu slimība (AS SAS) parasti nav plaši zināma. AS SAS ir vispārīgs termins, ko lieto, lai aprakstītu dažādas sirds un asinsvadu slimības, ko izraisa tauku nogulsnes (plāksne) artēriju sieniņās, kā rezultātā tiek bloķētas artērijas. Daudzi cilvēki nejūt nozīmīgus simptomus, līdz šī plāksne negaidīti plīst, izraisot infarktu, insultu vai nāvi. AS SAS ir galvenais infarktu un insultu cēlonis, un tas saistīts pat ar 85% no visiem sirds un asinsvadu sistēmas slimību izraisīto nāves gadījumu skaitu. Ir daudzi faktori, kas var veicināt AS SAS, tostarp ģimenes anamnēze (ģenētika), smēķēšana, aptaukošanās, fiziskās aktivitātes, diēta, augsts holesterīna līmenis, augsts asinsspiediens un cukura diabēts. Gandrīz 40% pieaugušo iedzīvotāju ir pakļauti AS SAS riskam un pārāk bieži netiek diagnosticēti, līdz notiek kāds kardiovaskulārs notikums, piemēram, infarkts vai insults.

Uzziniet vairāk: www.InvisibleNation.com.

Atsauces: World Health Organization (WHO). Cardiovascular diseases (CVDs). Available at: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/cardiovascular-diseases-(cvds). [Last accessed August 2021]. 2.Roth GA, Mensah GA, Johnson CO, et al. Global Burden of Cardiovascular Diseases and Risk Factors, 1990-2019: Update from the GBD 2019 Study [published correction appears in J Am Coll Cardiol. 2021 Apr 20;77(15):1958-1959]. J Am Coll Cardiol. 2020;76(25):2982-3021. 3.World Health Organization WHO. Global Atlas on cardiovascular disease prevention and control. 2011. Available at: https://www.who.int/publications/i/item/9789241564373. [Last accessed August 2021]. 4.Barquera S, Pedroza-Tobías A, Medina C, et al. Global Overview of the Epidemiology of Atherosclerotic Cardiovascular Disease. Arch Med Res. 2015;46(5):328-338. 5.World Health Organization (WHO). Cardiovascular diseases – Data and statistics. https://www.euro.who.int/en/health-topics/noncommunicable-diseases/cardiovascular-diseases/data-and-statistics. [Last accessed August 2021].