Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra vadītājs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Universitātes prof. Gustavs Latkovskis:
Ģimenes hiperholesterinēmija ir biežākā pārmantotā slimība, kas apdraud jaunu cilvēku dzīvību. Diemžēl nav retums, ka šo slimību diagnosticē tikai pēc 35-45 gadu vecuma, un izrādās, ka ir jau attīstījušies smagi sašaurinājumi sirds artērijās vai pat miokarda infarkts, kas jau prasa invazīvas vai ķirurģiskas operācijas. Ja slimību diagnosticējam un uzsākam ārstēt savlaicīgi, ir visas iespējas ļoti efektīvi pasargāt sevi no šīm komplikācijām un nodzīvot kvalitatīvu dzīvi, nebaidoties par riskiem veselībai un dzīvībai.
Pirmais solis ir vienkāršs – noteikt savu holesterīna līmeni (parasti tie ir pieci rādītāji, ko rutīnā nosakām). To var darīt arī neatkarīgi no ēšanas, nav obligāti jābūt tukšā dūšā – tātad arī dienas otrā pusē pēc darba vai studijām.
Nākamais solis – konsultēties ar ārstu, pirmām kārtām jau ar savu ģimenes ārstu. Ja kopējais holesterīns ir virs 7 mmol/l un/vai ZBL holesterīns virs 5 mmol/l, tad ļoti iesakām konsultēties arī pie mūsu speciālistiem, jo ar šādiem rādītājiem ĢH varbūtība jau ir krietni lielāka. Latvijā ārstu zināšanas un izpratne par ĢH arvien uzlabojas, un mūsu praksē ir daudzi piemēri, kad esam veiksmīgi panākuši efektīvu holesterīna pazemināšanu. Bieži tie ir tieši ģimenes ārsti, kas pie mums nosūta uz konsultāciju. Diemžēl joprojām slimība tiek atpazīta un terapija uzsākta par vēlu, kad jau esam konstatējuši, ka šī lielā holesterīna slodze visas dzīves garumā ir novedusi jau pie izmaiņām artērijās 30-40 gadu vecumā.
Ir svarīgi, ka ĢH diagnosticējam agrāk – ideālā gadījumā jau ap 5-6 gadu vecumu, bet nu noteikti 18-20 gadu vecumā jebkuram Latvijas iedzīvotājam jau vajadzētu būt skaidrībai, vai viņiem ir vai nav šī slimība. Jo, lai gan varbūtība varētu škist maza – vienam no apmēram 250 iedzīvotājiem – , tā ir gana nozīmīga. Un nav nekā vienkāršāka kā veikt asins analīzi un pārliecināties, vai ir pamats uztraukumam. Īpaši svarīgi tas gadījumos, kad ģimenē ir bijusi sirds slimība tuvākajiem radiniekiem (vecākiem, brāļiem, māsām) agrīnā vecumā (vīriešiem līdz 55 un sievietēm līdz 60 gadiem) – miokarda infarkts, zināma holesterīna izgulsnēšanās artērijās, pēkšņas nāves gadījumi, vai stenokardija.
Mēs arī ejam līdzi laikam un attīstām mūsdienīgus risinājumus, lai uzlabotu pieejamību pie speciālistiem un paātrinātu iespējas noskaidrot slimības varbūtību. Tādēļ pašlaik mūsu kardiologu, zinātnieku un telemedicīnas darba grupa kopā ar sadarbības partneriem ar Slimību profilakses un kontroles centra un Eiropas Komisijas Veselības programmas Vienotās rīcības finansējuma atbalstu strādā arī pie digitāliem rīkiem, par kuriem tiks izziņots drīzumā. Domāju, ka tieši gados jauni cilvēki šīs iespējas varētu novērtēt un izmantot.
Soļi, lai savlaicīgi atklātu ģimenes hiperholesterinēmiju un novērstu komplikāciju riskus: