Atzīmējot Starptautisko Lipoproteīna(a) atpazīstamības veicināšanas dienu 24. martā, biedrība ParSirdi.lv, kopā ar kardiologiem, aicina pievērst uzmanību šim mazāk zināmajam, bet izplatītajam sirds un asinsvadu slimību riska faktoram, kas, savlaicīgi nediagnosticēts, var novest pie sirds artēriju aterosklerozes (nosprostošanās ar holesterīnu), infarkta, insulta vai aortas vārstuļa sašaurināšanās.
1 no 5 cilvēkiem pasaulē ir paaugstināts lipoproteīna(a) jeb Lp(a) līmenis. Tas ir iedzimts riska faktors, kas tiek ģenētiski pārmantots no viena vai abiem vecākiem. Ņemot vērā pasaules pētījumu datus, Latvijā paaugstināts Lp(a) līmenis varētu būt 20% jeb aptuveni 350 000 cilvēku, savukārt ļoti augsts un bīstams tas varētu būt 4–5% jeb aptuveni 90 000 cilvēku. Diemžēl mazāk nekā 1% iedzīvotāju jebkad ir pārbaudījuši šo veselības rādītāju.
Lielākajai daļai cilvēku ar paaugstinātu Lp(a) līmeni nav pamanāmu simptomu, tāpēc vienīgais veids, kā to noteikt, ir veikt asins analīzes. Paaugstināts Lp(a) līmenis ir bīstams, jo veicina agresīvu aterosklerozes attīstību asinsvados, neskatoties uz veselīga dzīvesveida ievērošanu. Tas būtiski palielina sirds un asinsvadu slimību, tostarp infarkta, insulta un aortas vārstuļa sašaurināšanās risku.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Universitātes profesors Gustavs Latkovskis:
“Mēs zinām, ka paaugstināts “sliktā” holesterīna līmenis (ZBLH) var veicināt sirds slimību attīstību, taču salīdzinoši maz cilvēku Latvijā zina par Lp(a) nozīmīgo ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību. Augsts Lp(a) līmenis pats par sevi nav slimība, bet gan būtisks riska faktors, kas var radīt sirds veselības komplikācijas nākotnē. Tāpēc ir svarīgi to noteikt pēc iespējas agrāk, veicot asins analīzes. Turklāt, ņemot vērā, ka Lp(a) līmenis praktiski nemainās visas dzīves garumā, pietiek, ja analīzes tiek veiktas vienu reizi mūžā. Tā kā šobrīd medikamenti Lp(a) ārstēšanai ir izstrādes stadijā, cilvēkus ar izteikti paaugstinātu Lp(a) līmeni mēs mudinām vēl intensīvāk mazināt visus pārējos riska faktorus, jo īpaši ZBL jeb “slikto” holesterīnu, kā arī pievērst uzmanību asinsspiedienam un cukura līmenim asinīs. Lai arī dzīvesveids praktiski neietekmē Lp(a) līmeni asinīs, tomēr veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes un nesmēķēšana joprojām ir pamats, lai saglabātu stipru veselību un mazinātu iespējamo riska faktoru radītās sekas.”
Inese Mauriņa, biedrības ParSirdi.lv vadītāja: “Sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīgs slogs veselības aprūpei. Savlaicīga profilakse, diagnostika un riska faktoru mazināšana ir pamats, ar ko jāsāk, ja vēlamies samazināt sirds slimību izraisītās sekas. Atzīmējot Starptautisko Lipoproteīna(a) atpazīstamības veicināšanas dienu, vēlamies aicināt ikvienu noteikt savu lipoproteīna(a) skaitli un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar ārstu par nākošajiem soļiem. Tas pasargās no negaidītām, bet novēršamām sirds veselības katastrofām. Diemžēl šobrīd Latvijā Lp(a) izmeklējums ambulatori nav valsts kompensēts, taču ļoti ceram, ka topošajā Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plānā tiks rasta iespēja nodrošināt arī šī nozīmīgā riska faktora diagnosticēšanu.”
Fakti par lipoproteīnu(a):
Ar ko sākt?
Sabiedrības izglītošanu par Lp(a) atbalsta:P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca, “Novartis” un “Roche”